Pētījumi rāda, ka mūsdienu cilvēks jūtas arvien nelaimīgāks, jo īsti vairs nesaprot, kā savienot visas intereses, darba pienākumus un atbildības savā dzīves piramīdā. Un tā pamazām brūk. Arvien biežāk dzirdam tādus vārdus kā izdegšana, balanss, vērtības, robežas, apzinātība. Kas ir mainījies, kāpēc mēs par to runājam? Visam pēkšņi vairs nav vietas vai arī cilvēks vairs nezina, kā to pareizi būvēt. Vakardienas pieredze nestrādā, taču rītdienas zināšanu vēl nav. Vai mūsdienās vispār ir iespējams balansēt starp darbu un savu personīgo dzīvi? Kā apgūt tādas prasmes, kas palīdz būt mierā ar sevi un kā būt laimīgam ar savu darbu?
