Praktiska 4 stundu darbnīca par psiholoģisku robežu “diagnostiku” un taktiskiem risinājumiem – kad palīdz skaidrs “nē”, kad stāsts ir par vērtībām, sistēmu vai drošības riskiem.

Kāpēc šī darbnīca ir noderīga?
Par “robežām” bieži runā kā par vienu prasmi – pateikt “nē”, neuzņemties papildu pienākumus, aizsargāt savu laiku. Taču reālajā dzīvē robežu tēma bieži ir aisberga virsotne: zem tās var slēpties neirodažādība un sensorā pārslodze, vērtību konflikts, varas dinamika, sistēmiski izkropļojumi vai pat sistemātiska robežu pārkāpšana, kas jau skar drošības jautājumus.

Darbnīcā skatāmies uz robežām ne tikai kā individuālu prasmi, bet arī kā darba vai privāto attiecību kultūras indikatoru: kur “pārstrādāšanās” tiek romantizēta, kur steidzamība kļūst par normu, un kā tas tiek uzturēts ar neredzamām gaidām, varas dinamiku un vainas izjūtu. Spriedīsim, kā atšķirt individuāli risināmo no sistēmiski maināmā — un kā par to runāt bez ilūzijām.

Darbnīcas mērķis ir iedot skaidru karti, pēc kuras orientēties, lai nepielietotu “robežu risinājumu” tur, kur tas nedarbojas, un ieraudzītu, ko darīt citādi, lai sasniegtu savus mērķus.

Ko dalībnieki iegūs:

1. Skaidru “robežu karti”: kā ātri saprast, par ko patiesībā ir stāsts.
2. Praktiskus “mikroinstrumentus” ikdienai, kā arī ieteikumus ilgtermiņa risinājumiem.
3. Atsevišķu skatu uz robežām kā privilēģiju: kas mainās, ja esi pašnodarbinātais, vadītais-īpašnieks vai darbinieks.

Darbnīcā iekļautas tēmas:

• Kāpēc “robežas” bieži tiek pārprastas?
• Kur robežu ir par maz (robežu deficīts): tipiskie signāli (izplūdušas vienošanās, hroniska pieejamība, “es pats/-i pieņemu, ka man jādara”), un praktisks robežu audits (laiks, uzdevumi, emocijas, atbildība).
• Kur robežu ir par daudz: kad stingrība kļūst par sienu (izolācija, cinisms, grūtības sadarboties) un kā atjaunot elastību, nezaudējot pašcieņu.
• Kad stāsts nav par robežām un kā atšķirt, vai pamatā ir:
  • neirodažādība/pārslodze (stimulu un slodzes regulācija, nevis “motivācija”)
  • vērtību konflikts (prioritāšu sadursme, neperfektā dzīve),
  • manipulācija / empātijas trūkums / savtīgums,
  • sistēmiski izkropļojumi (resursu bads, neskaidras lomas, nerealistiskas gaidas).
• Kad robežu pārkāpšana ir drošības jautājums: sistemātiskas pārkāpšanas signāli (kontrole, iebiedēšana, pazemošana, uzmākšanās, sods par atteikšanu) un ko darīt (eskalācija, dokumentēšana, atbalsta resursi, organizācijas atbildība).
• Robežas kā privilēģija: “nē” cena un iespējas dažādās lomās (darbinieks/vadītājs/pašnodarbinātais).

Kam šī darbnīca būs īpaši noderīga?
Šī darbnīca der plašai auditorijai, jo robežu jautājumi ir svarīgi gan darbā, gan privātajās attiecībās. Īpaši noderīga tā būs cilvēkiem, kuri:

• bieži jūtas “uz robežas” starp palīdzēšanu un izsīkumu — darbā, ģimenē vai citās attiecībās;
• dzīvo pārstrādāšanās un pastāvīgas pieejamības kultūrā (iekšēji vai organizācijas kultūras dēļ) un grib saprast, kas to uztur;
• grib iemācīties atšķirt, kad problēma tiešām ir par robežām, bet kad tā ir par citiem jautājumiem;
• grib praktiskus veidus, ko darīt, ja vienkārši pateikt “nē” nav reāli.

Marija Ābeltiņa ieguvusi doktora grādu psiholoģijā (PhD), pētot profesionālas izdegšanas fenomenu. 2023.gada uzrakstīja primo grāmatu latviešu valodā par profesionālo izdegšanu.

Papildu akadēmiskai izglītībai no 2013.gada ir sertificēta KBT speciāliste un no 2019.gada arī supervīzore. 2020.gadā kļuva par Shēmu terapijas speciālisti.
10 gadus strādājusi Krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” ar cilvēkiem un organizācijām krīzes apstākļos.
20 gadus darbojas, vadot un organizējot pašattīstības un pašizpētes nodarbības, ir autore dažādiem psiholoģiskās izaugsmes treniņiem un apmācību kursiem privātiem un valsts uzņēmumiem, kā arī  Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē u.c.
Pēdējā laikā vadījusi vairāk nekā 100 apmācības par dažādiem mentālās veselības un stresa pārvaldīšanas jautājumiem privāto uzņēmumu, valsts un nevalstisko organizāciju darbiniekiem un vadītājiem.
Šobrīd strādā privātpraksē.